Kuri ir tirgotāji tirdzniecībā, Tirdzniecība — teorija. Latvijas vēsture, 7. klase.

Tirdzniecība viduslaikos

Tirdzniecība Teorija Rīgai bija liela nozīme Livonijas tirdzniecībā, un tirdzniecība bija pilsētas labklājības pamats.

Sākotnēji pilsētā ar tirdzniecību varēja nodarboties jebkurš. Labākās pozīcijās bija tie, kas bija uzņēmīgi, kam bija pietiekami naudas līdzekļi un kuģi.

Tirdzniecība

Kamēr spēkā bija brīvās tirdzniecības princips, vietējiem vācu tirgotājiem nebija viegli konkurēt ar bagātajiem Lībekas un citiem Ziemeļvācijas pilsētu tirgotājiem. Attēlā: Šajā spēlē  skat.

Tirdzniecība Eiropā Teorija Pieaugot iedzīvotāju skaitam, palielinājās pieprasījums pēc ievestajām precēm. Tirdzniecību veicināja arī ceļu un tiltu būve, kā arī uzlabojumi kravu transportēšanā: pārveidojot iejūgu, ratos varēja iekraut vairāk preču. Tirgotāji apguva vairākas valodas un prasmi pēc zvaigžņu stāvokli orientēties apvidū. Pamazām attīstījās tirdzniecības sakari visā Eiropā, kā arī ar Bizantiju un Tuvo Austrumu zemēm. Raksturīga prece, ko transportēja no tālienes, bija garšvielas — pipari, krustnagliņas, mandeles un lauru lapas, kā arī greznumlietas.

Ārzemniekus ierobežoja arī viesu tirdzniecības aizliegums — svešinieki Rīgā nedrīkstēja tirgoties savā starpā, bet viņiem bija jāņem par starpnieku kāds no Rīgas tirgotājiem. Šīs privilēģijas bija ļoti izdevīgas rīdziniekiem, jo mazināja konkurenci. Attēlā: Preču svērāji.

kuri ir tirgotāji tirdzniecībā pārbaudītas investīciju platformas, lai pelnītu naudu internetā

Broces zīmējums. Domājams, ka abas plāksnes karājušās Jaunajā namā jeb Melngalvju namā pie Svērāju sola, bet vēlāk novietotas pagraba telpā zem mājas, jo svērāji vairs netika ielaisti pilsētas elites izpriecu vietā. Kuri ir tirgotāji tirdzniecībā - Rīgas neprecēto tirgotāju brālība.

kuri ir tirgotāji tirdzniecībā pamata ieguldījumu stratēģijas, izmantojot iespējas

Vairāk par Melngalvjiem un viņu namu - skat. Rīgas galvenais tirdzniecības partneris Krievzemē bija Polocka pie Daugavas, ko tur sauca — Zapadnaja Dvina.

Rīgas tirgotāji drīkstēja apmesties Polockā un baudīja tur īpašas privilēģijas.

kuri ir tirgotāji tirdzniecībā iespējas ar depozītu 5 USD

Attēlā: Daugava un Polocka mūsdienās Baltkrievijas teritorija. Savukārt tirdzniecība ar Krievzemes pilsētām Pleskavu un Novgorodu notika  pa sauszemes ceļiem cauri Vidzemei un Dienvidigaunijai. Šie ceļi ne vienmēr bija droši, par ko, piemēram, liecina saglabājušās Rīgas tirgotāju sūdzības par aplaupīšanas gadījumiem Gaujienas novadā.

Noteikumi nosaka tirdzniecības veidus, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību. Noteikumos lietotie termini: 2.

Līdz Attēlā: Jaunais nams, vēlāk saukts par Melngalvju namu, tika uzcelts Iespējams, šādi nams izskatījās, pirms Ar laiku to savā īpašumā pārņēma Melngalvju brālība. Rīgā ieveda: siļķes, sāli, cukuru, rīsus, sieru, riekstus, eļļu, ābolus, šaujamieročus, bruņas, stiklu, svētbildes, apavus, cepures, dažādus vilnas audumus, jostas, pogas, mežģīnes, papīru, kā arī vīnu, garšvielas un dienvidu augļus — mandeles, vīģes, rozīnes, ingveru, safrānu, piparus un sīpolu sēklas.

Uz Rietumiem no Rīgas galvenokārt izveda: kažokādas un vasku, bet viduslaiku beigās — arī labību, linus, kaņepājus kuģu tauvu izgatavošanai. Šīs preces bija nākušas ne tikai no Livonijas, bet arī no Lietuvas un Baltkrievijas.

Komersantiem Tirdzniecība ārpus pastāvīgās tirdzniecības vietas Tirdzniecība ārpus pastāvīgās tirdzniecības vietas Sliekšņa tirdzniecība jeb tirdzniecība ārpus pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas ir preču un pakalpojumu pārdošana, tirgotājam un patērētājam vienlaikus fiziski klātesot kādā vietā ārpus tirgotāja uzņēmuma telpām, piemēram, patērētāja mājās vai darba vietā, tirgotāja organizēta izbraukuma laikā vai prezentācijā, vai tirgotāja pastāvīgajā saimnieciskās vai profesionālās darbības vietā nekavējoties pēc tam, kad tirgotājs ir personīgi un individuāli vērsies pie patērētāja vietā, kas nav tirgotāja pastāvīgā saimnieciskās vai profesionālās darbības vieta.

Vairāk saistītu